Ieraugot tās mašīnu un cilvēku masas pie Turaidas muzeja, sajutos kā New Yorker no Family Guy (klikšķini uz linka, ja neesi redzējis http://www.youtube.com)
Njā, nedaudz rudeni arī noķēŗu, bet galvenā doma bija vienkārši paskatīties, ko spēj fočiks, ne baigā māksla.Tad visu pirmdienu un otrdienu čīkstēju, ka gribu piedalīties radio NABA fotokonkursā (http://www.radionaba.lv), tikai mana ideja kā attēlot signālu bija ar bērnībā esošajām bundžam un auklu starp tām, un diviem bērniem, kas aktīvi sarunājas. Vai grūtnieci, vai vecus opīšus, kas tā atceras jaunību. Bet sapratu, ka milzīga problēma ir cilvēki, ko fotogrāfēt. Maniem draugiem, paziņām ir bērni, bet ne Rīgā. Vai arī dažus mēnešus veci, vai arī tos nevar sarunāt vienā dienā (tā kā nezināju, vai man beidzot izdosies nopirkt fočiku, ideja piedalīties konkursā bija spontāna). Beigās par modeļiem piestrādāt piespiedu obligātā kārtā tika divi jaunieši, kuriem nemaz nepatīk focēties. Un, njā, ārā visu dienu lija, tad vakarā dzērām Martini un tad jau uz nakts pusi kaut ko pafočējām. Labākais kas no tā sanāca ir šizīga kadrs uz kadra bilde.
